Abi daudzo Latvijas ģerboņu autori Ilze un Juris – uzrunāti katrs atsevišķi par savu ilggadējo aizrautību runā vienā valodā: heraldika tas ir domāšanas paņēmiens, tā ir nepieciešamība un prasme ideju izteikt lakoniskā vizuālā formā.
Ilzes Lībietes un Jura Ivanova tandēms ikdienas dzīvē (to metaforiski var aprakstīt kā gadījumu, kad Grafika iziet pie vīra Plakātam, jeb vienkāršāk sakot poētiski skaņotas stājgrafiķes un lakoniski būvētu plakātu autora divsavienība) radījis raženu darbu kopumu mūsdienu Latvijas kultūrā vairāk kā pussimta pašvaldību un dzimtu ģerboņus.
Heraldika ir senu tradīciju, dažādu simbolu un zīmju, augstas grafiskās kultūras un katra konkrētā ģerboņa turētāja vēlmju īstenošana.
“Lai visu to realizētu, ir nepieciešams īstens azarts” – saka IIze Lībiete, “jo Latvijas heraldika ir Eiropas tradīciju turpinātāja, taču tai no 20. gadsimta 20. un 30. gadiem ir iegūta vienota grafiskā stilistika, kura galvenokārt nāk no Riharda Zariņa mūsu slavenās 5 latu “Mildas” autora – darināto ģerboņu zīmējumu specifikas.
Tāpēc darbs pie ikkatra ģerboņa ir gana ilgs un darbietilpīgs: jāpēta Latvijas vēstures materiāli, konkrētās teritorijas īpatnības, jāmeklē tām atbilstoši simboli un zīmes. Ļoti bieži aizsākums ir niecīga skicīte. Pēc tās top zīmējums. Ja izvēlētais motīvs ir dzīvnieks kustībā – jāatrod heraldikas likumībām atbilstīgais, ja tas ir tā saucamais “runājošais” ģerbonis, piemēram, Burtnieku novadam, kur attēlots sirmais Krīvs, uzdevums kļūst vēl sarežģītāks, jo attēlojama cilvēka figūra.”
Juri Ivanovu savukārt var dēvēt par mūsu praktiskās heraldikas dižmeistaru (jau 1988.gadā, kad Latvija vēl dzīvoja savienoto republiku saimē, taču tautas atdzimšanas kustība darīja savu darbu, Mākslinieku savienības rosināta, Augstākā padome lēma par vēsturiskās heraldikas atjaunošanu un heraldikas komisijas izveidi), jo tieši viņam tika uzticēta Rīgas pilsētas vēsturiskā ģerboņa grafiskā izstrāde (atjaunošana, atbilstoši vēsturiskajiem, politiskajiem un mākslinieciskajiem nosacījumiem), tam sekoja ilgs, rūpīgs un smalks darbs ar Latvijas valsts ģerboni. Tālāk pagastu, novadu, dzimtu ģerboņi. ”No vienas puses heraldiskās likumības ierobežo, uzliek striktas prasības, no otras tieši tā ir savas meistarības apliecināšanas iespēja. Un vēl viena īpaša dimensija ir darbs ar konkrētajām pašvaldībām, uzklausīšana, pārliecināšana,” klusi smaidot stāsta autors.
Abi mākslinieki ir vienoti, apkopojot savu 25 gadus ilgo pieredzi heraldikas jomā: ļaudis ir kļuvuši krietni zinošāki, atvērtāki jaunām idejām!
“Brīnišķīgākais šī darba procesa guvums ir cilvēciskā bagātināšanās – iespēja satikties ar milzum daudz pašvaldību ļaudīm un to vadītājiem. Nevienā citā darbā tādas iespējas netiek sniegtas!” tā Ilze Lībiete un Juris Ivanovs.
Ģerboņu autoru idejas un pieredzējumu apkopoja
Valsts Heraldikas komisijas priekšsēdētāja vietniece
Ramona Umblija