Atklājot krāšņo izstādi Latvijas heraldika. Vidzeme 1996–2014. Ilze Lībietes un Jura Ivanova jaunizveidotie pašvaldību ģerboņi. Dzimtu ģerboņi. Korporatīvie ģerboņi, LZA prezidens Ojārs Spārītis iepazīstināja ar autoriem: LMA absolventi, divi diplomēti mākslinieki, kuri izsmalcināti strādā grafikas nozarē, viņu individuālais rokraksts fascinē, katra zīme nes informāciju. Senāta sēdē skatījām jautājumu par pašvaldību darbu, to ieguldījumu kultūvēstures izpētes jomā, te redzam tēmas turpinājumu. Latvijas heraldika ir radošu personu rokās. Tie ir Latvijas un Vidzemes vārda nesēji, te grafika un stilizētās zīmes rāda heraldikas tradīciju atdzimšanu.
Laimonis Šēnbergs, Valsts Heraldikas komisijas priekšsēdētājs: Latvijas heraldikas māksla vislabāk iederas tieši Zinātņu akadēmijā, jo heraldika – tā vispirms ir zinātne, tad māksla. Divdesmit piecu gadu laikā, kopš darbojas Heraldikas komisija, ir nācis daudzkārt skaidrot, izskaidrot, pamācīt. Pat LPSR Augstākās padomes sesijā bija jautājums par Latvijas simbolikas atjaunošanu. Jurim Ivanovam iepatikās heraldika. Kopā ar Ilzi Lībieti iesaistījās tajā, ļoti veiksmīgi. Kopš 1996. gada abi strādā kopā, nešķiramā tandēmā. Veidoja ģerboņus, skaidroja komisijai. Īsti Riharda Zariņa tradīciju turpinātāji.
Latvijas Pašavaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis apsveica skatītājus ar unikālu izstādi: Skaistāku ģeboņu nav. Liela nozīme šajā lietā ir tolerancei, gudrībai. Jo ģerbonis – tas ir teritorijas patriotisma simbols.
Ramona Umblija, Valsts Heraldikas komisijas priekšsēdētāja vietniece: Par dzimtu ģerboņiem jāsaka – nozare sāk plaukt. Pūš lielie pasaules vēji, mums ir vajadzīgs vairogs, vējtveris, zīme dzimtai, kas apvieno mūsu domas, sapņus, pagātni. Tie jāsaliek tā, lai būtu mākslinieciski, vēsturiski. Mākslinieki, uzrakstiet grāmatu par šīm dzimtām, kuras jūs iepazināt darba gaitā, par šo dzimtu stāstiem. R. Umblija uzdāvināja LZA grāmatas Latvijas ģerboņi un Latvijas novadu heraldika.
Akadēmiķis Jānis Stradiņš: Senāta sēdē skatījām jautājumu par pašvaldībām. Te redzama laba daļa no Latvijas 119 novadu ģerboņiem, tiesa gan, no Vidzemes puses. Sen, kopš 1988.–1989. g. sadarbojos ar Heraldikas komisiju, atceros, kā pieņēmām Rīgas ģerboni, ar precizējumiem, kā pieņēmām Latvijas ģerboni. Ģerbonis – tas ir kaut kas paliekošs.
Ilze Lībiete: Ģerboņu veidošanā ir trīs impulsi – no potenciālā īpašnieka, no māksliniekiem, tad darbs ar mākslinieku, Heraldikas komisija. Cenšamies ievērot tradīcijas, atrast jaunus paņēmienus. Pirmoreiz izstādām korporatīvos un dzimtu ģerboņus. Ir cēlusies cilvēku pašapziņam veidojot dzimtu ģerboņus.
Par to varam pārliecināties izstādē.
I.T., Zinātnes Vēstnesis, 2014. gada 22. aprīlis