Livonijas ordeņa pils galerijās apskatāma heraldikas izstāde – aptuveni 60 mūsdienās tapuši ģerboņi, kuru autori – mākslinieki Ilze Lībiete un Juris Ivanovs – radījuši lielāko daļu no visiem otrās neatkarības laikā tapušajiem Latvijas ģerboņiem. Read More
Atklājot krāšņo izstādi Latvijas heraldika. Vidzeme 1996–2014. Ilze Lībietes un Jura Ivanova jaunizveidotie pašvaldību ģerboņi. Dzimtu ģerboņi. Korporatīvie ģerboņi, LZA prezidens Ojārs Spārītis iepazīstināja ar autoriem: LMA absolventi, divi diplomēti mākslinieki, kuri izsmalcināti strādā grafikas nozarē, viņu individuālais rokraksts fascinē, katra zīme nes informāciju. Senāta sēdē skatījām jautājumu par pašvaldību darbu, to ieguldījumu kultūvēstures izpētes jomā, te redzam tēmas turpinājumu. Latvijas heraldika ir radošu personu rokās. Tie ir Latvijas un Vidzemes vārda nesēji, te grafika un stilizētās zīmes rāda heraldikas tradīciju atdzimšanu. Read More
Ģerboni ierasti uztveram kā krāšņu māksliniecisku veidojumu, kurš nereti apziņā saistās ar Eiropas vēstures senākiem laikiem, ar bruņiniekiem, aristokrātiju. Retāk atceramies, ka ģerboņi bijuši arī pilsētām, amatnieku un tirgotāju organizācijām, garīdzniekiem un pat… zemniekiem. Vēl retāk apzināmies, ka, runājot par ģerboņiem, nevietā ir lietot pagātnes formu. Ģerboņi, īpaši civilā un municipālā heraldika, joprojām ir mūsu dzīves aktīva sastāvdaļa. Heraldikas kā krāsu un simbolu valodas funkcijas, kas radušās viduslaiku sabiedrībā, turpina saglabāties arī šodien. Ģerbonis kā īpašs pašapliecināšanās simbols, tradīcijām apvīta reprezentācijas zīme arī 21.gs. sākumā aktīvi vēsta gan par juridiskiem, gan fiziskiem tā lietotājiem.
Abi daudzo Latvijas ģerboņu autori Ilze un Juris – uzrunāti katrs atsevišķi par savu ilggadējo aizrautību runā vienā valodā: heraldika tas ir domāšanas paņēmiens, tā ir nepieciešamība un prasme ideju izteikt lakoniskā vizuālā formā.
Recent Comments